Atzīmējot latviešu fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 149.gada dienu, viņa dzimšanas dienā – 12.decembrī Viesītes kultūras pilī notika „Buclera Lasījumi”. Tajā ar saviem referātiem piedalījās vēsturnieki un pētnieki no Rīgas, Cēsīm, Valmieras un Madonas. „Buclera Lasījumi” ir vienīgais regulārais notikums Latvijā, kas veltīts fotogrāfijas izpētei. Tajā regulāri tiek publiskoti arvien jauni, nezināmi fakti un atklājumi no pagātnes, un arvien biežāk tiek pievērsta uzmanība fotogrāfijas saturisko vērtību izpētei.
Cēsu muzeja galvenais speciālists pētniecības darbā Tālis Pumpuriņš šogad prezentēja pat divus pētījumus. Pirmais bija par Ludvigu Borēvicu, baltvācieti, kurš divdesmit gadu garumā nodrošināja gan foto pakalpojumus sabiedrībai, gan arī veica pastkaršu izdevniecību. Otrs pētījums saistās ar Gustavu Cīmenu, kuram šogad atzīmēja 200 gadu jubileju. Gustavs Cīmens ir ievērojams ar to, ka uzskatāms par pirmo fotogrāfu Baltijas reģionā, kurš fiksējis dabas katastrofas. Iespējams, ka plašāka pētījuma rezultātā atklāts, ka teritorija, kurā viņš būtu uzskatāms par pirmo šāda veida fotogrāfiju veidotāju, ir daudz vērienīgāka. Viņa autorībai pieder arī plašs 19.gadsimta otrās puses Cēsu pilsētas skatu apjoms, kur senākais ir datēts ar 1866.gadu.
Pateicoties Madonas muzeja vadošā pētnieka Induļa Zvirgzdiņa pētījumam par Jāni Glīdznieku, varam runāt ne tikai par paša fotogrāfa likteni, bet arī par unikālajiem kadriem, kas uzņemti 1917.gada 21.augustā, Cariskās Krievijas karaspēkam atstājam Rīgu. Šajos unikālajos kadros ir redzama gan veikalu masveida laupīšana, gan pontona tilta dedzināšana, gan arī bēgošo cilvēku straume, kas sniedz nepastarpinātas liecības par tā brīža notikumiem.
Interesants un atklājumiem bagāts bija Latvijas Nacionālā Arhīva Latvijas Valsts kinofotodokumentu arhīva Dokumentu saglabāšanas nodaļas pārstāvja Kristapa Latvja referāts par viņa pētījumu, kas saistīts ar dagerotipu saglabāšanas un restaurācijas problēmām Latvijā. Šī pētījuma rezultātā viņš atklāja, ka vairākos muzejos par dažiem daregrotipiem uzskatītās fotogrāfijas izrādījās citās tehnikās veidoti attēli. Rezultātā no šodien apzinātiem 21 dagerotipa attēliem tikai 16, un vairāki no viņiem ir sliktā stāvoklī nepareizu uzglabāšanas apstākļu dēļ.
Arī Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas pētījumā par Valmieras un Mazsalacas brāļiem Lustēm bija daudz jaunu precizējumu un atklājumu, kas kliedēja daudzus iepriekš pastāvošos mītus.
Fotogrāfijas pētnieka Viļņa Auziņa referāts ar tēlaino nosaukumu „Fotogrāfa instrumentu kaste” kārtējo reizi aktualizēja nepieciešamību vēstures pētnieku un to teoriju pētnieku, kuru intereses lauks saistās ar attēla saturiskajām vērtībām, veidot arvien ciešāku. ŠĪ pati tēma parādījās arī LKA Latvijas Kultūras koledžas Radošās fotogrāfijas specializācijas vadītāja Arno Marnica referātā ar nosaukumu „Mārtiņš Buclers. Nenoteiksme Latvijas fotogrāfa pieredzē” , kurā tika aktualizētas tās idejas, kuras ir vadījušas paša latviešu fotogrāfijas pamatlicēja motivāciju tik intensīvi un kaislīgi nodarboties ar fotogrāfijas nozares attīstību. Šī referāta sniegtajā saturā varēja neapšaubāmi saskatīt daudzas pārlaicīgas aktualitātes, kuru nozīme nav mainījusies arī šodien.
Kā atzīmēja pasākuma regulārais apmeklētājs un foto entuziasts Dainis Mikasenoks, tad „Buclera Lasījumu” saturs no gada uz gadu kļūst arvien interesantāks un pilnvērtīgāks. Tas, acīmredzot, ir saistīts ar iespēju šos pētījumus padarīt pieejamus sabiedrībai un citiem nozares pārstāvjiem. Tā teikt, pētnieki ir saskatījuši jēgu savā darbā un sabiedrības interesi par to. Tas ir tas, kas kliedē kaut vai tās skumjās atziņas, kuras nāk no atziņas, ka pēdējā un vienlaicīgi vienīgā Latvijas fotogrāfijas vēstures grāmata ir izdota tālajā 1985.gadā , pateicoties Pētera Zeiles redakcijai. Lai kompensētu šo milzīgo iztrūkumu vēsturisko faktu apkopošanā un publicitātē, klātesošie lasījumu dalībnieki paneļdiskusijas debatēs vienojās veidot Latvijas Fotogrāfu Savienības paspārnē vienotu interneta resursu dažādu pētījumu izvietošanai, kas būs liels atspars studentiem un citiem pētniekiem informācijas apmaiņā.
Atzīmējot latviešu fotogrāfijas pamatlicēja 150. dzimšanas dienu, Latvijas Fotogrāfu Savienība sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas Muzeju, LKA Latvijas Kultūras koledžu un citiem partneriem 2016. gadu izsludina par Mārtiņa Buclera gadu.
