Kas ir profesionāls fotogrāfs?
11755020_10207015857259724_745528986_o

Mūsdienu tehnoloģijas fotogrāfiju ir padarījušas par viegli pieejamu attēla iegūšanas veidu. Procesa digitalizācija robežas starp profesionālu fotogrāfu un fotoaparāta īpašnieku padara arvien neskaidrākas. Visai bieži ir dzirdēti strīdi par to, kas ir un kas nav „profesionāls fotogrāfs”. Raugoties uz fotogrāfijas nozari šodien un atskatoties uz to pagātnē, ir visai nesaprotama tās nākotne. Arī kvalitatīvas fotogrāfijas vērtējums bieži vien ir pretrunīgs. Tādēļ Latvijas Fotogrāfu Savienība ir nolēmusi ieviest dažus precizējumus par šiem jautājumiem, lai kliedētu daudzas spekulācijas publiskajā telpā.

Daudzu fotogrāfu blogos un mājas lapās var lasīt ierakstus, kuri šķietami sniedz informāciju par to, kā atrast labāko fotogrāfu kāzām vai kādam citam nozīmīgam notikumam pasūtītāja dzīvē. Nereti aprakstā par fotogrāfu parādās ieraksti par to, ka viņu kompetence ir apliecināma ar dokumentiem. Parādās daudz un dažādi kursi un lekciju piedāvājumi apgūt fotogrāfiju. Tomēr arvien biežāk sociālajos tīklos parādās visai šaubīga rakstura attēli, kuri raisa diskusiju par šķietami ietekmīga medija lietotu vizuālo materiālu. Šāda situācija liecina, ka jautājuma būtība ir aktuāla un svarīga, neskatoties uz to, ka ikvienam šķiet pašsaprotamas atbildes uz iespējamo jautājumu sarakstu.

Uzdosim jautājumu, kas ir profesionāls fotogrāfs un kas to apliecina?

Neskatoties uz jautājuma skaidrību, atbildes var būt visdažādākās. Tas ir cilvēks, kurš strādā profesijā un saņem atalgojumu par fotografēšanu, cilvēks, kuram ir profesionāla kamera, cilvēks, kurš veido foto izstādes, cilvēks, kurš ir kādas fotogrāfu organizācijas biedrs, utt. Lai kāds būtu lasītāja viedoklis par šo tēmu, ir jāsaprot, ka robežšķirtne starp profesionalitāti un ne-profesionalitāti ir iegūta attiecīgā izglītība, jo maksas pakalpojumu sniegšana nevar būt apliecinājums profesionalitātei, līdzīgi kā izstāžu veidošana vai kāda cita izpausme nav pietiekams arguments profesionalitātei. Izglītība ir tas, kas ļauj tās ieguvējam plaši izmantot tehniskās iemaņas, estētisko daudzveidību un pats svarīgākais – spēt argumentēt un pamatot savu izvēli.

Tādēļ nākamais jautājums ir par to, kāda izglītība apliecina profesionalitāti?

Šeit talkā būtu jāņem profesiju klasifikators. Tajā fotogrāfs ir ierakstīts ar kodu 8132 01, kas ir iekļauts sadaļā „Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri”. Sadaļā „Speciālisti” pastāv vēl arī foto dizaina speciālists ar kodu 3471 49 un mākslas fotogrāfs ar kodu 3431 02. Līdz ar to pieņemami ir tikai tie dokumenti, kas apliecina kvalifikācijas iegūšanu atbilstoši konkrētās profesijas aprakstam klasifikatorā. Šādus dokumentus piešķir tikai Valsts akreditētu izglītības programmu īstenojošās iestādes. Interesenti sarakstu var atrast arī Savienības mājas lapā. Savukārt viss tas, kas klasificējams kā „interešu izglītība” un tiek realizēts dažādu kursu veidā, nevar tikt uzskatīts par profesijas apguvi. Līdz ar to nākas apbēdināt visus tos, kuri uzskata, ka, pabeidzot viena vai trīs mēnešu kursus kāda pasniedzēja vadībā, ir ieguvuši profesionālās kvalifikācijas dokumentu. Tā var tikt uzskatīta pat par noziedzīgu rīcību attiecībā pret klientu, ja šādi dokumenti tiek uzdoti par profesionālu kvalifikāciju apstiprinošiem.

Neskatoties uz to, ka fotogrāfa arods neatrodas starp reglamentētajām profesijām (nav nepieciešama sertificēšana), Latvijas Fotogrāfu Savienība uzskata, ka saukt sevi par fotogrāfu vai profesionālu fotogrāfu var tikai tie, kuri var uzrādīt kādu no iepriekš minēto profesionālo kvalifikāciju sertifikātiem. Savukārt visi pārējie, kuri aktīvi piedalās nozarē un sniedz bieži vien pat ļoti kvalitatīvus pakalpojumus, ir foto pakalpojumu sniedzēji vai foto amatieri, ja vēlas darboties radošās fotogrāfijas izpausmēs.

Šeit arī rodas atbildes uz tiem jautājumiem, kas nomoka daudzus, apspriežot sociālajos tīklos jūtami neveiklus attēlus. Tā ir mediju problēma, piesaistot neprofesionālus darbiniekus bez attiecīgās kvalifikācijas. Piemēram, multimediju apguve, kur ir iekļautas nodarbības fotogrāfijā, nebūt nenozīmē profesionālu kompetenci, bet gan priekšstatu par fotografēšanu. Vai arī, kādam medijam pieņemot darbā foto redaktoru ar sabiedrisko attiecību diplomu, ir visai kļūdains priekšstats, ka tādam speciālistam ir pietiekamā līmenī apgūtas vizuālās prasmes. Latvijas Fotogrāfu Savienība aicina ikvienu darba devēju un pakalpojuma ņēmēju izvērtēt viņam nepieciešamo vizuālās komunikācijas formu publiskajā telpā, un neizturēties pret to vieglprātīgi.

Apliecinot savu darbību nozarē ilgāk par trim gadiem, ir iespējams veikt profesionālās kvalifikācijas pielīdzināšanu, nokārtojot attiecīgu prasību eksāmenus, un saņemt diplomu kādā no akreditētajām mācību iestādēm.

About

Categories: Uncategorized |
[TOP]