Gadu mija ir brīnišķīgs laiks, lai atskatītos uz paveikto un apjaustu gaidāmo. Tieši šāds uzstādījums ir Latvijas Fotogrāfu savienības rīkotajam Fotogrāfu Forumam, kas norisinājās 16. decembrī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma telpās. Pasākuma gaitā uzstājās gan savienības pārstāvji, gan uzaicinātie referenti no Valsts Datu inspekcijas, aģentūras AKKA/LAA un Radošo Savienību padomes.

Viens no galvenajiem fotogrāfus interesējošiem jautājumiem ir paredzamās izmaiņas personas datu apstrādes jautājumos, kuras stāsies spēkā 2018. gada 18. martā. Skaidrību šajā jautājumā viesa Datu Valsts inspekcijas Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults Aigars Klaucāns. Saskaņā ar Kultūras Ministrijas ierēdņu sniegto skaidrojumu, kurš nosaka, ka fotografēšana ir uztverama kā mākslinieciska darbība neatkarīgi no attēla turpmākā pielietojuma, uz to ir attiecināms gaidāmo grozījumu izņēmums. Līdz ar to droši varam apgalvot, ka sabiedriskajā telpā joprojām varēs turpināt fotografēt, ievērojot visas iepriekšējās normas, bet tās spekulācijas, kuras parādās sociālajos tīklos, ir uzskatāmas par nepamatotām.

AKKA/LAA Vizuālo darbu nodaļas vadītāja Inga Mūrniece savā uzrunā atgādināja, ka autortiesības dalās autora personiskajās tiesībās un mantiskajās tiesībās, tādēļ ir jāpievērš uzmanība tam, kādas līgumattiecības tiek veidotas ar pasūtītāju un darba devēju. Mūrniece skaidroja, ka savā praksē nereti sastopas ar problēmu, ka paši autori uz noslēgto līgumu pamata nodod visas mantiskās tiesības pasūtītājam, neapzinoties sekas. Līdz ar to brīdī, kad attēls tiek izmantots dažādās vietās un pasūtītājs gūst no tā ekonomisko labumu, nereti vairs nav iespējams neko mainīt. Savukārt jautājumu par autora personisko tiesību neievērošanu, kā arī regulāri pārkāpto mantisko tiesību jautājumu mediju telpā Latvijas Fotogrāfu savienības valdes pārstāvji Arno Marnics un Mārtiņš Vanags nosauca par prioritārajiem 2018. gadā.

Svarīgu ziņu sniedza Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Harals Matulis. Viņš savā uzrunā skaidroja nupat kā pieņemtā Radošo Personu un Organizaciju likuma nozīmi. Pēc viņa teiktā bija nepārprotams, ka šis likums būs būtisks visu radošo profesiju pārstāvju sociālais instruments, kurš arī stiprinās savienību lomu. Līdz ar to izskanēja arī aicinājums stiprināt pašiem savu nozari, atbalstot savienības darbību un instucionālo lomu.

Iespējams, ka daudzi fotonozares pārstāvji joprojām ir skeptiski attiecībā uz savienības darbību, daudziem ir grūti saskatīt tās pienesumu, jo visi jautājumi galvenokārti ir saistīti ar ilgtermiņa risinājumu. Piemēram, Radošo personu un Organizāciju likums tika pieņemts pēc teju 25 gadu ilgas cīņas ar likumdevēju. Tomēr, neskatoties uz duālo attieksmi un valdošo skepsi, savienība turpina savu darbu un aicina atskārst, ka tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams gūt panākumus un mainīt attieksmi pret fotogrāfiju valstiskā līmenī. Ja mēs vēlamies, lai arī fotogrāfiem būtu sava ”Spēlmaņu nakts”, “Gada Balva dizainā” vai “Nacionālais kino centrs”, tad ir nepieciešams apvienot spēkus kopīgai rīcībai, kas arī ir visā pasaulē zināmais savienības formāts.