Šī gada 2. martā Latvijas Fotogrāfu savienība (turpmāk tekstā – LFS) tikās ar Kultūras ministrijas (turpmāk tekstā – KM) pārstāvjiem. LFS šajā sanāksmē pārstāvēja tās Valdes loceklis Arno Marnics, savukārt no ministrijas puses sarunā piedalījās Valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone, Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija un Nozaru politikas nodaļas referente Ieva Hlevicka. Viens no sarunas pamatjautājumiem, kuru uzdeva LFS, bija KM kā kultūras un mākslas nozares pārraugošai Valsts institūcijai definēt pozīciju, kādu kultūrpolitikā ieņem fotogrāfijas nozare.
Ne Statistikas pārvaldes atskaitēs, ne EM tautsaimniecību veidojošos dokumentos un arī ne KM kultūrpolitikas dokumentos nav minēta fotogrāfija. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka no Valsts resora viedokļa tāda nozare nepastāv. Taču ir grūti iedomāties kādu digitālu vai poligrāfisku mediju, kurā mūsdienās netiktu izmantots fotogrāfisks attēls. Tādējādi nav iespējams izstrādāt un veidot jēgpilnu un uz mērķi orientētu nozares attīstību.
Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, KM pārstāvji aicināja FMS konkretizēt problēmjautājumus, kuru vidū LFS minēja ar autortiesību, izglītības un normatīvo dokumentu sakārtošanu saistītās nepilnības.
Autortiesību problemātika pagaidām nav saistīta ar pašu autordarbu nelikumīgu izmantošanu, bet gan ar papildus nodevām – inventārs, ko fotogrāfs tieši un nepastarpināti izmanto radošajā darbā un pievienotās vērtības vairošanā, tiek aplikts ar Datu nesēja nodevu. Tika norādīts arī uz to, ka tieši tāpat, kā uz mūzikas iespējamo pirātismu, tas attiecas arī uz iespējamu nelikumīgu foto attēlu lejupielādi. Līdz ar to ir nepieciešams rast risinājumu par iekasēto finanšu resursu godīgu pārdali, kuras rezultātā daļa pienākas fotogrāfijas nozares pārstāvjiem.
Otrs autortiesību jautājums attiecas uz nesen izskanējušo ziņu par biedrības “Latrepro” un KM parakstīto vienošanos, saskaņā ar kuru autoriem turpmāk tiks izmaksātas atlīdzības par bibliotēkās un skolās kopētajiem darbiem. Šādā darbu kopēšanas procesā neizbēgami tiks pavairoti arī fotogrāfiskie attēli, līdz ar to vēlreiz kļūst aktuāls jautājums par godīgu atlīdzības pārdali.
Lai risinātu izglītības attīstības jautājumus, ir nepieciešams veikt zināmas izmaiņas normatīvajos aktos, piemēram, MK noteikumos Nr. 990, saskaņā ar kuriem fotogrāfija joprojām tiek uzskatīta kā pakalpojums, ar no tā izrietošajām sekām finansējumā un attiecīgo izglītības programmu veidošanā. LFS uzskata, ka fotogrāfija ir pilntiesīga Humanitārās un Mākslas jomas pārstāve, līdz ar to tai jāatrodas attiecīgās kategorijas sarakstā.
Šīs sanāksmes rezultātā puses vienojušās turpināt sarunas jau konkrētos tematiskajos lokos un risināt problemātiskos jautājumus, lai varētu sakārtot uz nozari attiecināmo likumdošanu un rastu tai reālu atbalstu, kā arī, lai ministrijai palīdzētu paplašināt izpratni par fotogrāfijas nozares nozīmi kultūrpolitikā un tautsaimniecībā.
